Ziemeļvalstu nedēļas rīta lasījums bērniem Misas pamatskolā.

    Novembra mēnesī, kad dabā ir vistumšākais laiks, Misas pamatskolā Ziemeļvalstu literatūras nedēļas ietvaros  notika Rīta stundas lasījums sākumskolas bērniem. Šī gada tēma ir Ziemassvētki Ziemeļvalstīs.

    Šogad aprit apaļi 60 gadi, kopš mūs smīdina  pazīstamais Lennebergas Emīls. Skolēni klausījās Astridas Lindgrēnes darbu par Emīlu un nodaļu  "Kad Emīls sarīkoja lielas dzīres Kathultā un noķēra vilku bedrē komandanti".  

    Lennebergas Emīla tēlā iejutās skolas bibliotekāre, kas sveču gaismā stāstīja un lasīja par zēna piedzīvojumiem Ziemassvētku laikā. Skolēni ar interesi klausījās  par Emīla darbiem vai nedarbiem, kā bērni paši izteicās. Iesaistījās sarunās, kas, viņuprāt, bija slavējams zēna darbos.

    Jo, ko gan jūs darāt, ja jums ir papilnam ēdiena, bet citiem tā nav nemaz? Emīls ir pārliecināts par to, ka  jādalās ar tiem,kas cieš badu. Kopā ar Īdu un Alfrēdu sarīko Ziemassvētku dzīres nabagmājas iemītniekiem. Pēkšņi zēna izraktajā vilku bedrē iekrīt negantā komendante. Kas notika tālāk, uzzināsiet izlasot brīnišķīgās, jautrās grāmatas par Lennebergas Emīla piedzīvojumiem.

                                                                                       Bibliotekāre

 Seminārs “Mēs un cilvēktiesības”.

14. novembrī mūsu skolā viesojās Latvijas cilvēktiesību centra pārstāvji, lai ar simulācijas spēļu palīdzību skolēniem radītu priekšstatu, kā savā starpā saistīta mūsu dzīve un cilvēktiesību jēdziens. Uz nodarbībām devās 7. – 9.klašu skolēni.

    Visinteresantākā  bija simulāciju spēle . Katram no mums  bija iespēja iejusties deputāta lomā un lemt, kuras 7  no 21 idejām par to, kur iztērēt valsts naudu, pieņemt. Izrādās, būt par deputātu nemaz nav tik viegli! Interesants uzdevums bija arī veidot plakātu par ideālu valsti, kurā būtu ievērotas cilvēktiesības. Šī plakāta ideja bija arī jāaizstāv.

         Šo spēļu aktivitātes lika man padomāt to, ka ar tiesībām līdzi nāk atbildība par tām.

          Manuprāt, šādām aktivitātēm būtu skolā jābūt biežāk, lai skolēni mācītos droši izteikt savu viedokli, izprastu, kā strādā amatpersonas . Svarīgi pieminēt, ka spēlēm bija lieliski vadītāji : Katrīna un Aleksandrs, kas prata mūs ieinteresēt un deva iespēju jēgpilni pavadīt šo dienu.

 Liene Šnore, 8.klases skolniece

Pastaiga tumsā

Šā gada viens no neaizmirstamākajiem pasākumiem 6.klases skolēniem bija iespēja iejusties neredzīga cilvēka ādā. 4. novembra pēcpusdienā bērni devās 90 minūšu garā pastaigā pilnīgā tumsā. Šīs pastaigas laikā tika iepazītas piecas telpas.

Dienu uzsākām viesistabā. Tajā vēl nepieradušiem pie tumsas bija grūti orientēties, kā arī savstarpējā saziņa notika pārlieku trokšņaini neierastajā situācijā. Tomēr, neskatoties uz grūtībām, tika atrasta lielākā daļa no priekšmetiem, kas atradās šajā telpā un tie tika atpazīti izmantojot tikai tausti.

Izpētījuši viesistabu devāmies uz muzeju, kurā atšķirībā no ierastā formāta – mākslas priekšmetus aplūkojam tikai ar acīm, aiztikt tos nedrīkst, nokļūstam ačgārnā pasaulē, jo skulptūras un gleznas neredzam ar acīm, bet tikai ar rokām. Visiem izdevās atpazīt bruņurupuča skulptūru. Ar pārējo mākslas priekšmetu atpazīšanu neveicās tik labi.

Izbaudījuši mākslu devāmies iepirkties uz veikalu. Šī izrādījās gan visinteresantākā, gan arī sarežģītākā telpa. Lai arī liela daļa no šeit atrodamajām precēm bija sveramas, tātad aptaustāmas, noteikt, kas tās ir, piemēram atšķirt greipfrūtu, apelsīnu un mandarīnu, bija ļoti sarežģīti.

Pēc veikala apmeklējuma devāmies pāri ielai uz parku, kur baudījām dažādās skaņas, kas rodas vējam šalcot koku lapās, upītei plūstot uz jūru, putniem čalojot savā starpā, kā arī gar parka malu braucošo auto radītos trokšņus.

No parka izejot nokļuvām kafejnīcā, kurā bija iespēja aprunāties ar mūsu gidiem, kas ir neredzīgi. Uzzināt, kā viņi tiek galā dažādās dzīves situācijās. Bērniem interesēja, kā tiek izvēlēts apģērbs, ko vilkt mugurā, kā notiek ēst gatavošana, iepirkšanās un citas, mūsuprāt, ikdienišķas lietas par kurām lika aizdomāties pastaiga tumsā.

Skolēni secināja, ka neilga pastaiga tumsā nav biedējoša, bet dzīvot pilnīgā tumsā dienu no dienas ir ļoti sarežģīti.

Kopā ar skolēniem pastaigu tumsā baudīja arī Krišjāņa un Linarda mammas, kurām vislielākais paldies par transporta nodrošināšanu, lai mēs visi kopīgi varētu baudīt pasākumu.

6.klases audzinātāja

Guna Gasjūne-Pavāre